Search results for "antiradikālā aktivitāte"
showing 7 items of 7 documents
Ar amīniem modificētu 1,4-dihidropiridīna atvasinājumu sintēze un īpašību pētījumi
2016
Sintezēts nekomerciāli pieejamais didodecil 2,6-bis(brometil)-4-fenil-1,4-dihidropiridīna-3,5-dikarboksilāts. Tam veikta broma aizvietošana 2,6-vietās ar dažādiem amīniem, iegūstot desmit jaunus oriģinālus savienojumus. Dots jaunsintezēto savienojumu fiziko-ķīmisko īpašību raksturojums, noteikta sintezēto savienojumu reducējošās kapacitātes aktivitāte, izmantojot fosformolibdēna kompleksa metodi, veikta antiradikālās aktivitātes noteikšana ar 1,1-difenil-2-pikrilhidrazil brīvo radikāļu metodi. Noskaidrots, ka no visiem jaunsintezētajiem savienojumiem, visaktīvākais ir didodecil 2,6-bis[(5-fluoro-2,6-diokso-3-tetrahidrofurān-2-il-pirimidīn-1-il)metil]-4-fenil-1,4-dihidropiridīna-3,5-dikarbok…
Aroniju ogu fitoķīmiskā sastāva izvērtējums
2019
Aroniju ogu fitoķīmiskā sastāva izvērtēšana. Batarāga A. Zinātniskā vadītāja Asoc.prof. Dr. ķīm. Prikšāne A., konsultante Mg.ķīm. Valkovska V. Maģistra darbs, 76 lappuses, 46 attēli, 20 tabulas, 44 literatūras avoti. Latviešu valodā. Darbā analizēts aroniju ogu fitoķīmiskais sastāvs, nosakot kopējo fenolu, flavonoīdu saturu un antiradikālo aktivitāti. Lai pagatavotu analizējamos paraugus, izmantotas gan sasaldētas, gan ţāvētas ogas un kā ekstrahenti – 70 % etanola/ūdens, 10 % glicerīna/etanola un daţādu koncentrāciju un pH vērtību etanola/ūdens/HCl maisījumi. Pēc ultraskaľas veicinātas ekstrakcijas un 1 – 3 nedēļu ilgas macerācijastika noteikts kopējo fenolu saturs, izmantojot FolinCiocalte…
Latvijas teritorijā sastopamo parasto un lielziedu vīgriežu fitoķīmiskais izvērtējums
2018
Latvijas teritorijā sastopamo parasto un lielziedu vīgriežu fitoķīmiskais izvērtējums. Berga M., zinātniskais vadītājs docente Dr. ķīm. Ilva Nakurte, Bakalaura darbs, 47 lappuses, 26 attēli, 8 tabulas, 32 literatūras avoti, 1 pielikums. Latviešu valodā. Literatūras apskatā apkopota informācija par lielziedu vīgriezi un parasto vīgriezi; dažādiem ekstrakcijas veidiem, antioksidatīvām īpašībām un abu vīgriežu fitoķīmiskajām īpašībām. Veikts abu vīgriežu sugu fitoķīmiskā sastāva salīdzinājums. Bakalaura darba eksperimentālajā daļā pagatavoti vīgriežu ekstrakti, izmantojot dažādas ekstrakcijas vides un veidus. Izmantojot UV/VIS spektroskopiju, veikti lielziedu un parastās vīgriezes etanola, gli…
Mikrozaļumu ķīmiskais sastāvs atkarībā no fotoperioda audzēšanas laikā
2020
Literatūras apskatā ir aprakstīts augu ķīmiskais sastāvs un gaismas ietekme uz to. Apkopotas paraugu sagatavošanas un analīzes metodes. Darbā ir veikta četru dažādu ģiņšu mikrozaļumu diedzēšana pie 4, 8 un 12 stundu ilgiem fotoperiodiem. Spektrometriski ir noteikta kopējā hlorofila un karotenoīdu koncentrācija, kopējā polifenolu koncentrācija un antiradikālā aktivitāte augos. Noteica mikroelementu un makroelementu sastāvu augos ar ICP-MS metodi. Noteica brīvo aminoskābju koncentrāciju augos ar HPLC-MS metodi. Iegūtie dati salīdzināti savā starpā, kā arī tika salīdzināts ķīmiskais sastāvs atkarībā no fotoperioda.
Dažādu antibakteriālo augu ekstraktu antiradikālās aktivitātes kinētiskā izpēte
2017
Dažādu antibakteriālo augu ekstraktu antiradikālās aktivitātes kinētiskā izpēte. Džabijeva D., zinātniskās vadītājas Dr. ķīm Ilva Nakurte, Dr. biol. Anete Borodušķe, Maģistra darbs, 101 lappuse, 33 attēli, 11 tabulas, 74 literatūras avoti, 3 pielikumi. Latviešu valodā. Literatūras apskatā apkopota informācija par lielo struteni, parasto mirti, burvju lazdu, parasto kadiķi, parasto rasaskrēsliņu un paragvajas ileksu (Yerba mate) augu antibakteriālo un antiradikālo aktivitāti un tās kinētiku, kā arī par aktīvu antioksidantu – hlorogēnskābi. Izmantojot UV/VIS spektroskopiju, veikti lielās strutenes, mirtes, burvju lazdas, kadiķu, rasaskrēsliņa, matē etanola un glicerīna/ūdens ekstraktu un hlor…
Melno visteņu (Empetrum nigrum) ogu un lapu ķīmiskais sastāvs
2017
Melnā vistene (Empetrum nigrum) ir plaši izplatīts augs Ziemeļu puslodē, un tā ir sastopama arī Latvijas mežos un purvos. Bakalaura darba mērķis ir veikt melno visteņu ogu, to izspiedņu un lapu ķīmiskā sastāva kompleksu izpēti dažādos ekstraktos, un identificēt ogu sastāvā esošos lipīdu klases un antociānu grupas savienojumus, veicinot melno visteņu svaigu ogu un to izspiedņu izmantošanu jaunu produktu izstrādē. Daudziem melnās vistenes sastāvā atrastajiem ķīmiskajiem savienojumiem piemīt antioksidatīva, antimikrobiāla un pretiekaisuma iedarbība. Bakalaura darbā ir pētīti un identificēti melno visteņu ogu izspiednēs un lapās esošie savienojumi. Pētījumā tika secināts, ka kompleksā melno vis…
Parastā apiņa (Humulus lupulus) in vitro augu un audu kultūru izveide un no tām iegūtu ekstraktu antiradikālās un antimikrobiālās aktivitātes rakstur…
2020
Darba mērķis bija iegūt parastā apiņa in vitro augu un audu (kallusu) kultūras un raksturot no tām, kā arī no lapu drogām, iegūtu ekstraktu antiradikālo un antimikrobiālo aktivitāti. In vitro augu un audu kultūru ieguvei tika ievākti trīs apiņa šķirņu paraugi. Analizējot kopējo fenolu saturu, antiradikālo un antimikrobiālo aktivitāti, tika savstarpēji salīdzināti drogu, in vitro augu un kallusu kultūru ekstrakti, kā arī izvērtētas efektivākās ekstrakcijas metodes. Kallusu kultūras tika iegūtas uz ar augšanas regulatoriem bagātinātas McCown Woody Plant barotnes. Lielāko fenolu savienojumu saturu un augstāko antiradikālo aktivitāti uzrādīja visu šķirņu drogu ekstrakti, vienlaikus antimikrobiā…